Adžiliti – suņa acīs ārkārtīgi ceļ saimnieka vērtību un autoritāti!!
| Vārds, uzvārds: | Anda Baumane |
| Dzimšanas diena: | 13. maijs |
| Horoskopa zīme: | Vērsis |
| Nodarbošanās: | ainavu arhitektūra, dendroloģija |
| No kura gada nodarbojas ar adžiliti: | kopš 2006. gada oktobra |
| Suņa šķirne: | šeltijs |
| Suņa vārds: | WHITE COASTAL BLUE PRINCE |
| Mājas vārds: | Marko |
| Dzimšanas diena: | 15.04.2016. |
| Kategorija: | medium |
| No kāda vecuma suns sāka apmeklēt adžiliti treniņus: | no 6 mēnešu vecuma |
| Suņa rakstura īpašības: | Lai arī adžiliti treniņos un sacensībās Marko ir “uzvilkts”, rej, grib skriet, grib strādāt, kaut ko darīt, tad mājās viņš ir mierīgs un nosvērts suns, saprātīgs, paklausīgs, vērīgs, ieinteresēts savas ģimenes cilvēkos. Vienmēr grib būt kopā ar saviem cilvēkiem. Lai cik piekusis viņš būtu, ja saimnieki kaut kur dodas, viņš vienmēr ir gatavs doties līdzi. Pret svešiem neitrāls, katrs pretimnācējs nebūs viņam ne draugs, ne ienaidnieks. Nav ne bailīgs, ne agresīvs, bet, ja jutīs apdraudējumu kādam no sava bara locekļiem, ir gatavs aizstāvēt nekavējoties. |
| Suņa “nedarbi”: | Nevaru atcerēties nevienu nedarbu. Marko nav sagrauzis nevienu čību vai kurpi (lai arī tās no viņa nekad nav slēptas), nav sabojājis mēbeles vai noplēsis tapetes. Viņš labi saprot, ka nedrīkst ēst gardumus no cilvēku galda (pat ja žurnāl galdiņa virsma ir Marko deguna augstumā). Vienīgais Marko netikums ir nepatika pret kaķiem. Bērnībā viņam vairākkārtīgi uzbruka kāds liels runcis. Kā kucēns viņš nespēja un nemācēja sevi aizstāvēt, taču kopš tā laika Marko uzskata, ka visi kaķi ir “sliktie” un nelaidīs garām izdevību aiztriekt kaķi. |
| Adžiliti sasniegumi: | Sasniegums mums ir katrs solis, ko ejam pa adžiliti sporta kāpnēm. Vispirms tas bija katra jauna šķēršļa pārvarēšana, jaunu komandu iemācīšanās. Skriet sacensībās A0 (iesācēju) klasē, tas jau mums bija liels sasniegums. Ļoti gribējās nokļūt “īstajā” adžiliti ! Kad trenere atzina, ka esam gatavi skriet A1, tas priekš mums jau bija mega-sasniegums! No A1 klases mēs ātri nokļuvām A2. Likās, nu tik būs. Bet A2 nebija viss tiek viegli un gludi, kā būtu gribējies. Bija brīži, kad mums viss izdevās lieliski, bija arī periodi, kad nekas vairs nebija tik labi. Sapratu, ka mums vēl ir daudz jāmācās un jāstrādā. Taču, kas mācās – tas iemācās, kas dara – tas izdara! Tā nu mēs šobrīd esam sasnieguši A3 klasi, bet jāmācās un jāstrādā tāpat ir daudz, jo adžiliti kā sporta veids aug un attīstās, tāpēc arī mums jāiet tam līdzi ! Ja iet runa par medaļām no sacensībām, tad to jau ir ļoooti daudz gan no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sacensībām. Bet mums galvenās uzvaras ir uzvaras pār sevi. |
| Īss apraksts: | Kāpēc Jūs nodarbojaties ar adžiliti? Kad sāku nodarboties ar adžiliti, man nebija tālejošu plānu par sportu un piedalīšanos sacensībās. Vienkārši gribēju, lai suns kaut ko prastu darīt, būtu klausīgs un mācētu kādu triku. Taču, kad redzēju, ka sunim adžiliti sagādā prieku, ka mums sanāk un mēs varam, adžiliti iepatikās arvien vairāk un vairāk. Kāpēc citiem to vajag darīt? Adžiliti ir lielisks sports gan sunim, gan saimniekam un abiem kopā. Tas uzlabo abu fizisko formu, atmiņu, domāšanu, uzlabo sapratni starp suni un saimnieku, suņa acīs ārkārtīgi ceļ saimnieka vērtību un autoritāti. Suns kļūst daudz paklausīgāks un vieglāk vadāms arī ikdienā un sadzīvē. Saimnieks labāk saprot suni – suns labāk saprot saimnieku. Kas ir mainījies, kopš Jūs nodarbojaties ar adžiliti? Es skrienu ātrāk. Domāju ātrāk. Pieņemu lēmumus ātrāk! Un, protams, sapratne ar suni ir citā līmenī – mēs esam viena komanda! |